B.MANIFESTS

b1. RADOŠUMS IR JAUNĀ ELPOŠANA Radīšana ir iztēles darbs. Radīšana ir evolūcijas simbols un drošs ilgstspējas garants. Māksla un antimāksla ir viss, ja to pareizi pozicionē. Poētiskā jaunrade nealkst pēc pozicionēšanas – dienā vai naktī, karstumā vai salā tā ir psiholoģiska izpausmju un saprašanas brīvība. Īsta brīvība ir koks, kam vajag sakni, lai izplestu zarus bez laika un robežām. Cilvēks slāpst gaisa trūkumā, cilvēks slīkst gaisa pārbagātībā. Maksimālisms un minimālisms ir kaitīgs organismam. Esi disharmoniski harmonisks – dzīvo kā sirds kardiogramma. Elpo un turpini - dzīvot nenozīmē doties no vienas iedvesmas otrā, dzīvot ir būt nemitīgā iedvesmā. Radošumam nav profesijas.

b2. DOMĀ UN DARI Aiz katra tava darba ir atbildīga doma. Aiz katra tava darba ir tīrāka vide citam darbam. Ilgtspēja slēpjas dienā, kad jaunrade dzemdē, mantojums nemirst un visi elpo. Tikai vērtība rada vērtību. Jauns domas ražīgums lai iet pāri vecajam, mazs patēriņš lai iet pāri lielajam. Pārdzīvo idejas un lietas, kas ilgst pārāk īsi un ļauj būt idejām un lietām, kas pārdzīvo tevi. Radi mazas lietas ar lielām domām. Laba daudz nevajag, bet vajag laba. Medijs ir vēstījums ir TU. Dari to pats – Dari to visu pats. Lietas nenotiek, ja tu nenotiec. Reizēm nav svarīgi, ko, ir svarīgi – kā.

b3. NAV RĪTDIENAS NAIDAM UN SKUMJĀM Šodien tev jādzīvo caur prieka izšķirtspēju. Ja uztversi to nopietni, tas sāpēs. Šodien tev jābūt darbīgam, radošam, ironiskam, un reizē atbildīgam, atvērtam, rotaļīgam, neuzbāzīgam un ieturētam. Veikums nav ierobežojams, ja tu spēlējies. Tavs darbs nenes naidu, ja atsaucies ar cieņu, tavs darbs nenes skumjas, ja redzi to drosmīgi pārdzimstam. Dzīvo tā, lai būtu lepns, ka esi noguris. Rezultāts rodas vienmēr, ja ir, ar ko parunāt. Runā ar sevi un pasauli dialogos. Karš nav dialogs, ja ne strīds, karš ir monologs. Īsts pacifisms nekaro pat par pacifismu. Tavs lielākais gadsimta karš ir pret sevi un savu ieradumu.

b4. MĒS NEZINĀM VISU UN ESAM AR TO MIERĀ, BET MUMS IR TIESĪBAS ZINĀT Mēs radām un dalāmies, Tu radi un dalies, un jaunrade dzimst mūsu saprašanās, dalīšanās brīvībā. Tu vari būt neredzams, bet mēs gribam redzēt tavus darbus. Patiesība ir mūsu vienīgā cerība. Tu vari visu aizmirst, bet tu vienmēr vari atgriezties. Cilvēces apziņa ir vienīgais pasaules atmiņas miglājs, un, cienot atvērtās pieredzes mapes, tā ir mūžīgā attīstībā.

b5. BŪT TĪKLĀ NENOZĪMĒ BŪT NOĶERTAM, NEBŪT GUDRAM GAN Būt virtuālam nenozīmē pazaudēt īstenību, tas nozīmē iegūt jaunu blakus ierastajai. Virtuālais nav nerealitāte, virtuālais ir cits reālais. Esi tīklā un noķer, esi tīklā un tiec noķerts. Neesi zivs, esi upe – upe tīklā ir viegla un mērķtiecīga, zivs apātiska, instinktīva un haotiska. Gudrs zina tīkla acs platumu, gudrs iemācās brīvību. Tīklojies dzīvā dabā. Citu klātbūtnē nogatavojies, nevis pūsti. Dalīšanās vienmēr ir evolūcijas patiesā formula. Cilvēku attiecības nav tikai internetoficiālas. Kāds no mums var aiziet ciemos pie kāda no mums. Naudas pārskaitījums nozīmē vēl vienu nesatikšanos.

b6. NAV NĀKOTNES, JA VIENĪGI TĀ IR TAGAD Ilgtspēja slēpjas darba cieņā pret pagātni, tagadni un nākotni. Ja tev rūp nākotne - domā par to tagad. Neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien. Skaties tagad uz darbu ar rītdienas cilvēka aci. Mainies, un pasaule mainīsies tev līdzi.

b7. ROMANTISMS TIKKO KĻUVA URBĀNS Caurspīdības laikmetā iemācies būt neredzams. Iemācies pilsētu kā savu kabatu. Iemācies pilsētu kā darbarīku un oāzi, kā puķudobi un Everestu. Iemācies pilsētu apstājoties, kā tā dodas tev garām un atveras, iemācies pilsētu, sekojot tai gaitās, katru pagriezienu, laukumu un fasādi vēro kā pirmo reizi. Pilsētas skaistums atklājas, ja izliecies esam tai svešinieks. Pilsētas jumti ir neapgūtie kalni, pagalmi neapgūtās zemes, pagrabi – akmens laikmeta alas. Katrai pilsētai vienmēr ir pāri visam ceļoša debesstelpa. Uz ielas jau gaida jauna folklora, darbi, mīti un patiesība. Lasi un izzini, baudi, novērtē, ietekmējies un turpini. Lasīšana nav jaunais vilnis, lasīšana ir jūra uz palikšanu. Pilsēta būs tava skatuve, pilsēta būs slēpnis. Reizēm mīlēt pilsētu nenozīmē mīlēt cilvēkus, kas tajā. Atrodoties ēku gūstā, iemācies atgūt elpu. Velosipēds ir tava gara papildinājums.