a.LOGINS

a1. Lolfisms ir vienkāršs un moderns urbānais poētisms. No LOL-FI = prieka izšķirtspēja.

a2. Lolfisms ir radoša kustība/starpnozaru projekts/darbības filozofija, ko izveidojis Mārtiņš Eņģelis, palīdzot Eltonam Kūnam (LV). Tas ir balstīts uz ikdienas novērojumiem, spriežot par šķēršļiem, kas ierobežo radošumu kā tādu un definē mākslu kā kaut ko elitāru, profesionālu un pirmšķirīgu. Lolfisti labāk uzsauc tostu par saprašanos un zinātkāri.

a3. Īsumā kustība noliedz mākslinieciskas dziņas kā kaut ko pakārtotu cilvēka pašām svarīgākajām vajadzībām kā elpošana, ēšana un drošības sajūta un liek poētisko jaunradi kā galveno evolūcijas iemeslu.

a4. Patiesībā, tā noliedz iedomu, ka vispārībā pastāv tāda māksla un antimāksla gan kā vārds, gan ideja. It īpaši, ja tā ir radīta, lai tiktu aplikta ar cenu. Ražošana ir poētiska (mākslas) objekta atkārtošana, un atkārtošana nedod neko radošu, ja vien tā pati nav radošs process. Īsāk sakot - ja tu ko pārdod vienreiz, tas ir darbs vai pakalpojums. Ja divreiz – jau produkts. Tā kā māksla ir radošums, un radošums bez tās ir arī dizains, inženierija, sociālie projekti, literatūra, cīņas, gatavošana utt., lolfisti miera labad nesauc pasauli nevienā vārdā, tie novērtē, izzina, izbauda un detonē pasauli kā iespēju mīnulauku.

a5. Lolfisti ir pirmā daudzdaru un patiesu radītāju (kreatoru), ne mākslinieku paaudze. Poētiskā jaunrade ir hobija, darba un pasauluzskata jaunā forma. Brīvpieejas (open-source) kultūra ir kustības dzinējkultūra. Mēs esam brīvpieejas paaudze.

a6. Lolfisti izvēlas prieku un aizrautību, radot (dzīvojot) un, pirmkārt, izsaka ironiju, sajūsmu vai jautrību (dieva dēļ, tikai ne pozitīvismu vai galēju sarkasmu – minimālisms un maksimālisms kaitīgs organismam), tomēr tie ir arī atklāti, atbildīgi domājoši un daudz neprasoši. Lolfisti nemitīgi un atbildīgi novērtē, bagātina un turpina – pasaules apziņa ir mūžīgs netverams cietnis (softdrive), kas atceras visu. Tāpēc - ja darbs nerada jaunu darbu, tad darbam nav jēgas pasaulē, ja nu vienīgi pašā radītājā.

a7. Lolfisms nav šeit, lai kliegtu, šokētu, sadusmotu vai ko pierādītu, tas ir šeit, lai sarunātos ar pasauli un dalītos ar zināšanām. Šī ir pirmā īstā brīvas un vēlīgas domas poētiskā kustība. Šeit ņem un dod, jo rūp un interesē.

a8. Lolfisti cenšas atjaunot romantistu idejas tā, kādas tās reiz bija un pavērst tās urbāni.

a9. Lolfisms ir jaunais pilsētvides romantisms. Tā ir atbilde tiem, kas noliedz pilsētu kā patvērumu, kas cenšas pierādīt, ka vecie ceļi ir sliktie un jaunie ir vienmēr labi. Lolfisti mācās pazust pilsētā, darīt ko tā, lai izmainītu sevi un iedvesmojas no pagātnes, tagadnes un nākotnes. Tad tie appropriē un rada.

a10. Lolfistiem rūp pagātne, tagadne un nākotne reizē un to sauc par “tagad”, un tie neatliek lietas uz rītu, ko var izdarīt šodien (ja vien tām ir jēga, ko pats spriež pēc sevis).

a11. Lolfisti ir atbildīgi pašdomājoši – tie dzīvo pēc pašu izsvērtām patiesībām un vēlmēm, savtīgi netraucējot un neizmantojot citus. Lolfisti ir indivīdi, kas seko lolfisma manifestam un lepni atstāj #lolfi atzīmi pie saviem darbiem.

2014

kontaktējies un pievienojies: engelis[@]rixc.lv